Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide

18.06.2020.

Ārkārtas situācija valstī ir ietekmējusi arī sociālo pakalpojumu nodrošināšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem Individuālā budžeta modeļa izmēģinājumprojektā, kuru īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu. Tās laikā izmēģinājumprojekta dalībniekiem Talsu novadā nebija iespējams saņemt tādus pakalpojumus kā grupas nodarbības un speciālā pedagoga nodarbības. Daļa pakalpojumu tika nodrošināti tikai atsevišķos gadījumos.

Kopumā var secināt, ka šis periods “pārdzīvots” veiksmīgi, jo neviens dalībnieks nav nonācis krīzes situācijā sociālo pakalpojumu trūkuma dēļ. Gadījumos, kad tie bija vitāli nepieciešami, tika rasts risinājums to nodrošināšanai. Ievērojot visus drošības pasākumus, tika uzsākta dažu projekta dalībniekiem nepieciešamu jaunu pakalpojumu sniegšana.

Lai arī 10. jūnijā beidzās izsludinātā ārkārtējā situācija valstī, jāturpina ievērot noteiktus ierobežojumus un piesardzības pasākumus. Pašvaldībā izmēģinājumprojekta ietvaros jūnijā atsāka nodrošināt grupas nodarbības un speciālā pedagoga nodarbības, pamazām atgriežoties pie ierastā ritma un nodrošinot pakalpojumus, kuri nepieciešami dalībniekiem izvirzīto mērķu sasniegšanai.


10.12.2019.

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem sāk saņemt atbalstu Individuālā budžeta izmēģinājumprojektā

Šī gada novembrī 10 Latvijas pašvaldībās, kopā 100 cilvēki sāka saņemt pakalpojumus Individuālā budžeta izmēģinājumprojektā sociālo pakalpojumu nodrošināšanai cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem.

Izmēģinājumprojekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem un tā mērķis ir aprobēt jaunu modeli pakalpojumu finansēšanā, kura pamatā ir princips, ka cilvēkam ir indikatīvi noteikts budžets, kuru katrs cilvēks, ciešā sadarbībā ar sociālo darbinieku, var izmantot pakalpojumiem, kuri konkrētajā gadījumā ir visnepieciešamākie.
Dalībnieku atlase notika jau augustā, bet līdz novembrim cilvēki ar sociālajiem darbiniekiem veidoja individuālos atbalsta plānus.

Mērķa grupas vēlmes un vajadzības ir ļoti mainīgas, līdz ar to arī atbalsta plāni laika gaitā visdrīzāk tiks mainīti un pielāgoti vajadzībām. Pats cilvēks (atsevišķos gadījumos viņa aizgādnis) ir līdzatbildīgs par plānā noteikto uzdevumu izpildi, tā kā pats ir piedalījies tā sastādīšanā. Plāna mērķis nav piespiedu kārtā uzlikt pienākumus, bet kopā ar sociālo darbinieku izstrādāt “rīcības plānu” kā vislabāk sasniegt mērķus, kuri ir svarīgi pašam cilvēkam.

Šobrīd atbalsta plānos visbiežāk ir iekļauti tādi pakalpojumi kā atbalsta personas pakalpojums, fizioterapeita konsultācijas, aprūpes mājās, asistenta vai pavadoņa pakalpojums, psihologa konsultācijas, dienas aprūpes centrs, mūzikas terapija, transporta izmaksas, ergoterapeita konsultācijas, dažādas grupu nodarbības gan personām, gan viņu tuviniekiem un atelpas brīža pakalpojums. Bez nosauktajiem pakalpojumiem plānos iekļauti arī daudzi citi pakalpojumi, kuri nepieciešami retākos gadījumos, piemēram, grupu mājas pakalpojums u.c.

Sekojošajā grafikā redzams, ka šobrīd Talsu novadā visvairāk tiek izmantots atbalsta personas pakalpojums, kuru izvēlējās visi desmit projekta dalībnieki, un grupu nodarbība. Gandrīz tikpat pieprasīts ir psihologa un dienas centra pakalpojums.
Šobrīd Talsu novadā projekta dalībniekiem tiek nodrošināti visi nepieciešamie pakalpojumi, taču ir grūtības ar atelpas brīža pakalpojuma sniedzējiem institūcijā. Pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem Kurzemes reģionā šo pakalpojumu tikpat kā nesniedz, jāizlīdzas ar īslaicīgās aprūpes pakalpojuma sniedzējiem, kas tomēr nevar nodrošināt visu, kas būtu vajadzīgs atelpas brīža pakalpojuma ietvaros.

Izmēģinājumprojekta laikā tiek ņemtas vērā arī personas tuvinieku vajadzības, ikdienā atbalstot personu ar garīga rakstura traucējumiem, tādēļ plānā tika iekļautas psihologa konsultācijas un atbalsta grupu nodarbības personu tuviniekiem. Tāpat domājams, ka aprūpētāja, asistenta vai pavadoņa pakalpojums un atelpas brīža pakalpojums atvieglos tuvinieku ikdienu.

Izmēģinājumprojekta laikā cilvēki saņems arī atbalsta personas pakalpojumu. Atbalsta persona palīdz cilvēkiem pieņemt lēmumus dažādās dzīves jomās, piemēram, ikdienas aktivitātēs, ārstniecības un tiesību aizstāvības jautājumos. Tādā veidā iespēju robežās tiek veicināta patstāvība, savu tiesību izmantošana un tas, ka cilvēka viedoklis tiek ņemts vērā. Arī atbalsta personas pakalpojums tiek izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu un tā izmēģinājumprojekts pēc divu gadu īstenošanas, noslēdzās šī gada novembrī. Daļa no dalībniekiem jau piedalījās atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojektā un turpinās saņemt atbalstu šajā izmēģinājumprojektā.


7.11.2019.

Ir noslēdzies ESF projekta Nr.9.2.2.2./16/I/001 “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” darbības “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu finansēšanas mehānismu aprakstu un ieviešanas metodiku izstrāde, aprobācija izmēģinājumprojektos un izmēģinājumprojektu rezultātu novērtēšana” ietvaros, īstenotais individuālā budžeta modeļa bērniem ar funkcionēšanas traucējumiem izmēģinājumprojekts.

Talsu novada pašvaldībā izmēģinājumprojektā iesaistījās 10 ģimenes, kurās ir bērni ar funkcionēšanas traucējumiem. Ģimenēm bija iespēja saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus un vienlaikus tās izmantoja Individuālā Budžetu modeļa pieeju pakalpojuma nodrošināšanai. Izmēģinājumprojektā nodrošināti pakalpojumi: fizioterapeits, asistents, psihologs, ABA terapija, mūzikas terapija, aprūpes mājās pakalpojums u.c

Izmēģinājumprojekta noslēgumā Labklājības ministrijas vadības grupas pārstāvji tikās ar ģimenēm, pārrunāja ģimeņu ieguvumus projekta laikā, kā arī uzklausīja ieteikumus par Individuālā Budžeta modeļa pieejas izmantošanu nākotnē un iesaistītajām ģimenēm un bērniem izteica pateicību par izturību.

Izmēģinājumprojekta noslēgumā pašvaldību sociālā dienesta pārstāvji un sociālie darbinieki, kuri piedalījās pilotprojektā pārrunāja un kritiski vērtēja pilotprojekta profesionālo un administratīvo procesu.

Pilotprojekta rezultāti būs izmantojami, lai nākotnē veidotu jaunu pieeju sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanai.


15.07.2019.

Bērniem ar invaliditāti uzlabo dzīves kvalitāti

Kopš pērnā gada septembra Labklājības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām ar Eiropas sociālā fonda līdzfinansējumu īsteno izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir izmēģināt jaunu pieeju sociālo pakalpojumu finansēšanā – individuālo budžeta modeli. Projekta laikā 100 bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes no 10 Latvijas pašvaldībām saņem individualizētu atbalstu – sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. 

Pašvaldību sociālie darbinieki un vecāki dalījās savos novērojumos par to, kā saņemtais atbalsts un pakalpojumi ietekmēja bērnu, vecāku un ģimenes dzīvi.

Sociālā darbiniece stāsta par kādu bērnu, kuram viens no mērķiem bija iespēju robežās attīstīt neatkarību. Projekta ietvaros bērnam tika piedāvāts ergoterapeita pakalpojums, kura laikā izdevās atrast kopīgu valodu ar bērnu un sākt kopā apgūt ikdienas aktivitātes. Iepriekš vecāki tās veica bērna vietā, domājot, ka  tās viņam ir pārāk sarežģītas. Visbiežāk viens no mērķiem bija iespēju robežās attīstīt un veicināt bērnu patstāvību un mazināt atkarību no apkārtējiem ikdienišķās aktivitātēs. Vairumā pašvaldību sociālie darbinieki ir novērojuši, ka šajā jomā vērojams progress gan nodrošinot fizioterapeita un ergoterapeita palīdzību, gan strukturējot dienas režīmu. Sniegtais speciālistu atbalsts ir reāli palīdzējis bērniem atvērties, kļūt pārliecinātākiem un uzdrošināties mēģināt līdz šim neapgūto.

Ne mazāk svarīgi ir tie gadījumi, kad, pateicoties sniegtajam atbalstam, izdevies pozitīvi ietekmēt pašu vecāku ikdienu. Vairāki vecāki ir atsākuši strādāt. Atsevišķas ģimenes atzinušas, ka uzlabojusies visas ģimenes dzīves kvalitāte, jo vecāki var veltīt vairāk laika bērniem, viens otram un sev.

Interesanti, ka projekta sākumā daudzām ģimenēm bija aizspriedumi pret atsevišķiem pakalpojumiem, bet, uzdrošinoties pamēģināt, viedokļi mainījās. “Man, kā īpaša bērna mammai, daudzi neskaidrie un sasāpējušie jautājumi ir atrisināti vai ieguvuši citu skata punktu,” tā viena no dalībniecēm stāsta par psihologa pakalpojumu.

Projekta vadītāja Ārija Baltiņa uzskata, ka nav notikuši brīnumi, bet sasniegtais ir intensīva speciālistu un vecāku kopējs darba rezultāts. Piemēram, viens no izmēģinājuma projektā iesaistītajiem bērniem ir sācis runāt, kāds cits staigāt.  Tāpat jāsaprot, ka katram bērnam ar invaliditāti ir robeža, līdz kurai iespējams progress, bet mērķis ir nodrošināt tādus apstākļus, lai katram bērnam būtu iespēja pietuvoties savas robežas virsotnei. Pozitīvo rezultātu sasniegšanā būtiska loma bija arī pakalpojumiem, kuru nodrošināšanā iesaistītas ārstniecības personas, bet dažādu iemeslu dēļ bērniem šie pakalpojumi nebija pieejami vai pieejami nepietiekamā apmērā. Tādēļ situācijas uzlabošanā svarīga ir veselības aprūpes jomas līdzdalība.

“Projekts ļāva piedzīvot tādu rehabilitāciju, kādai pēc būtības tai vajadzētu būt bērnam ar funkcionēšanas traucējumiem. Proti – ka bērnam tiek nodrošināta regulāra, nepārtraukta un daudzveidīga rehabilitācija, kas ir galvenais no priekšnosacījumiem, lai tik nepieciešamā kustību un izturības attīstība pieaugtu un nostabilizētos,” savā viedoklī dalās kāda no bērnu mammām.

Izmēģinājuma projekts noslēgsies šī gada oktobrī. Tad tiks vērtēti tā rezultāti un izstrādāti priekšlikumi turpmākai rīcībai sociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā.


04.07.2019

Izmēģinājuma projektam ir pozitīvi rezultāti

Kopš pērnā gada septembra Labklājības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām ar Eiropas sociālā fonda līdzfinansējumu īsteno izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir izmēģināt jaunu pieeju sociālo pakalpojumu finansēšanā – individuālo budžeta modeli. Projekta laikā 100 bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes no 10 Latvijas pašvaldībām saņem individualizētu atbalstu – sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. 

Pašvaldību sociālie darbinieki un vecāki dalījās savos novērojumos par to, kā saņemtais atbalsts un pakalpojumi ietekmēja bērnu, vecāku un ģimenes dzīvi.

Sociālā darbiniece stāsta par kādu bērnu, kuram viens no mērķiem bija iespēju robežās attīstīt neatkarību. Projekta ietvaros bērnam tika piedāvāts ergoterapeita pakalpojums, kura laikā izdevās atrast kopīgu valodu ar bērnu un sākt kopā apgūt ikdienas aktivitātes. Iepriekš vecāki tās veica bērna vietā, domājot, ka  tās viņam ir pārāk sarežģītas. Visbiežāk viens no mērķiem bija iespēju robežās attīstīt un veicināt bērnu patstāvību un mazināt atkarību no apkārtējiem ikdienišķās aktivitātēs. Vairumā pašvaldību sociālie darbinieki ir novērojuši, ka šajā jomā vērojams progress gan nodrošinot fizioterapeita un ergoterapeita palīdzību, gan strukturējot dienas režīmu. Sniegtais speciālistu atbalsts ir reāli palīdzējis bērniem atvērties, kļūt pārliecinātākiem un uzdrošināties mēģināt līdz šim neapgūto.

Ne mazāk svarīgi ir tie gadījumi, kad, pateicoties sniegtajam atbalstam, izdevies pozitīvi ietekmēt pašu vecāku ikdienu. Vairāki vecāki ir atsākuši strādāt. Atsevišķas ģimenes atzinušas, ka uzlabojusies visas ģimenes dzīves kvalitāte, jo vecāki var veltīt vairāk laika bērniem, viens otram un sev.

Interesanti, ka projekta sākumā daudzām ģimenēm bija aizspriedumi pret atsevišķiem pakalpojumiem, bet, uzdrošinoties pamēģināt, viedokļi mainījās. “Man, kā īpaša bērna mammai, daudzi neskaidrie un sasāpējušie jautājumi ir atrisināti vai ieguvuši citu skata punktu,” tā viena no dalībniecēm stāsta par psihologa pakalpojumu.

Projekta vadītāja Ārija Baltiņa uzskata, ka nav notikuši brīnumi, bet sasniegtais ir intensīva speciālistu un vecāku kopējs darba rezultāts. Piemēram, viens no izmēģinājuma projektā iesaistītajiem bērniem ir sācis runāt, kāds cits staigāt.  Tāpat jāsaprot, ka katram bērnam ar invaliditāti ir robeža, līdz kurai iespējams progress, bet mērķis ir nodrošināt tādus apstākļus, lai katram bērnam būtu iespēja pietuvoties savas robežas virsotnei. Pozitīvo rezultātu sasniegšanā būtiska loma bija arī pakalpojumiem, kuru nodrošināšanā iesaistītas ārstniecības personas, bet dažādu iemeslu dēļ bērniem šie pakalpojumi nebija pieejami vai pieejami nepietiekamā apmērā. Tādēļ situācijas uzlabošanā svarīga ir veselības aprūpes jomas līdzdalība.

“Projekts ļāva piedzīvot tādu rehabilitāciju, kādai pēc būtības tai vajadzētu būt bērnam ar funkcionēšanas traucējumiem. Proti – ka bērnam tiek nodrošināta regulāra, nepārtraukta un daudzveidīga rehabilitācija, kas ir galvenais no priekšnosacījumiem, lai tik nepieciešamā kustību un izturības attīstība pieaugtu un nostabilizētos,” savā viedoklī dalās kāda no bērnu mammām.

Izmēģinājuma projekts noslēgsies šī gada oktobrī. Tad tiks vērtēti tā rezultāti un izstrādāti priekšlikumi turpmākai rīcībai sociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā.


02.04.2019.

Bērniem ar invaliditāti uzlabo dzīves kvalitāti

 Labklājības ministrija Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros kopš pērnā gada septembra īsteno individuālā budžeta modeļa izmēģinājuma projektu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti un viņu vecākiem. Tas tiek īstenots 10 pašvaldībās, kopā iesaistot 100 bērnus un viņu vecākus.

 Izmēģinājuma projektā iesaistītie vecāki un sociālie darbinieki sasniegtos rezultātus vērtē pozitīvi. Tas ir uzlabojis dzīves kvalitāti katram bērnam individuāli, gan arī ģimenei kopumā. Vajadzību izvērtēšanā piedalījās SIA “Rīgas veselības centrs” multiprofesionāla novērtēšanas ekspertu – rehabilitācijas speciālistu komanda, kuras darbu vadīja fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts un attiecīgās pašvaldības sociālais darbinieks.

 Ar saviem novērojumiem dalās stāsta “Rīgas veselības centra” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas jomas galvenā speciāliste Lolita Cibule, kas vadīja izvērtēšanas ekspertu komandas darbu vairākās pašvaldībās un piedalījās bērnu izvērtēšanā gan, uzsākot projektu, gan, veicot atkārtotu izvērtēšanu, šogad februārī:

 “Uzlabojumus varēja uzreiz redzēt gadījumos, kad bērns sāka saņemt viņa vajadzībām atbilstošus atbalsta pakalpojumus. Piemēram, bērns un ģimene strādāja kopā ar speciālistu pēc vienotas Piemērotās Uzvedības Analīzes metodikas (Adapted behaviour assessment). Bērna attīstību novēroja funkcionēšanu veicinošā vidē. Vairākas ģimenes projekta ietvaros sadarbojas ar speciālistiem, lai uzlabotu vides pieejamību bērnam mājas vidē, kā arī skolā.  Novērtēšanas ekspertu komanda kopā ar sociālo darbinieku centās norādīt uz rehabilitācijas pakalpojumu resursiem valstī un pēc iespējas iekļaut plānā bērnam vajadzīgos sabiedrībā balstītus pieejamos sociālos pakalpojumus, nepieciešamības gadījumā nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību.

 Īpaši jāuzsver projektā iesaistīto vecāku loma. Svarīgi, ka ģimenes, iesaistoties šajā izmēģinājuma projektā, piekrita aktīvai vecāku līdzdalībai gan individuālā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu plāna sastādīšanā ģimenei, gan šī plāna īstenošanā. Tāpēc, šoreiz ir iespēja pateikties vecākiem par sadarbību, ieteikumiem un izpratni! Vecāki ļoti cenšas un pilda speciālistu norādījumus. Plānos iekļautie atbalsta pakalpojumi tika īstenoti dažādos veidos – gan kā atsevišķas mērķtiecīgas konsultācijas, gan kā regulāras nodarbības bērnam vai vecākiem, vai visiem kopā pie speciālistiem, gan kā pakalpojumu kurss.  Šī projekta finansējums deva iespēju realizēt uz ģimeni vērstus pakalpojumus, tai skaitā nodrošināt atbalstu bērna vecākiem. Vecāki uzņēmās atbildību vadīt plāna īstenošanu. Viņi paši rūpīgi seko līdzi bērna veselības stāvoklim, noslodzei bērnam un ģimenei un, ja rodas grūtības, informē sociālo darbinieku pašvaldībā.

  Nepieciešamības gadījumā sociālais darbinieks un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts pārskata plānu un veic izmaiņas atbilstoši aktuālai ģimenes vajadzībai. Jāsaka, ka dažas ģimenes arī secināja, ka bērna un ģimenes resursi ir nepietiekami, lai īstenotu visas plāna aktivitātes. Tas tikai rāda, ka problēmas plāna īstenošanas laikā ir jārisina neatliekami, iesaistoties gan ģimenei, gan pakalpojumu organizatoriem un sniedzējiem.

 Protams, visas iesaistītās puses, tai skaitā novērtēšanas ekspertu komanda, saskārās ar izaicinājumiem. Daudziem projektā iesaistītajiem pašvaldību sociālajiem dienestiem bija jāpapildina piedāvāto sociālo pakalpojumu grozs ar ekspertu ierosinātajiem atbalsta pakalpojumiem. Savukārt vecākiem bija iespēja izzināt vairāk par pieejamajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem izglītības iestādēs un ārstniecības iestādēs.  Pateicoties teicamai projekta aktivitāšu koordinācijai, ieguvēji ir visi tajā iesaistītie.  Tāpēc domāju, ka tā ir laba prakse, kuru vajadzētu turpināt!”


18.03.2019.

Pakalpojuma saņemšanas iespējas un izaicinājumi Individuālā budžeta modeļa izmēģinājumprojekta īstenošanā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Talsu novada pašvaldībā

Izmēģinājumprojekta pirmais 6 mēnešu periods ir noslēdzies. Lai bērni un viņu vecāki varētu turpināt saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus izmēģinājumprojekta otrajā periodā, 2019. gada 10. februārī tika veikta atkārtota vajadzību izvērtēšana, pēc kuras tika sastādīti atbalsta plāni. Izvērtēšanas komandā bija šādi speciālisti – fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts, fizioterapeits un ergoterapeits, psihologs, logopēds un speciālai pedagogs un sociālais darbinieks.

Izvērtēšanas komanda noteica kopīgus mērķus, izveidoja SBS pakalpojumu sarakstu nākamajam periodam prioritārā secībā, speciālisti izvēlējās tos SBS pakalpojumus, kas pēc izvērtēšanas komandas viedokļa deva vislielāko pievienoto vērtību un norādīja SBS pakalpojumu saņemšanas intensitāti. Arī vecāki piedalījās pakalpojuma noteikšanas procesā saranžējot tos savā prioritārā secībā, veidojot kopējo SBS pakalpojumu sarakstu, kas nozīmē, ka vecāku līdzdalība pakalpojuma apjoma noteikšanā, kas ir ļoti būtiska individuālā budžeta modeļa iezīme, netiek skatīta tikai kā formalitāte, bet kā iespēja un pienākums vecākiem piedalīties atbalsta plāna sastādīšanā un īstenošanā. Izvērtēšanas komandas speciālisti atzina, ka ir izmainījusies bērnu funkcionēšana, uzvedība, iesaistīšanās mērķtiecīgās nodarbēs, kā arī ģimenes psihoemocionālais fons ir izmainījies saņemot pakalpojumus ģimenes atbalsta spēju stiprināšanai.

Pēc vajadzību definēšanas, sociālais darbinieks kopā ar vecākiem piesaistīja vēlamos pakalpojumu sniedzējus.

Īstenojot izmēģinājumprojektu tika identificēti tādi pakalpojumu saņemšanas riski kā pakalpojumu sniedzēju un speciālistu trūkums un to neesamība pašvaldības teritorijā – piem., reitterapijas sertificēti speciālisti, ABA terapijas speciālisti, mikrologopēdu un audiologopēdu un ergoterapeita pieejamība Talsos. Lai saņemtu šos pakalpojumus, jāmēro liels attālums līdz pakalpojuma sniegšanas vietai, kas ir samērā grūti gan bērniem, gan vecākiem.

Vecāki atzinīgi novērtē izvēlētos pakalpojuma sniedzējus, sadarbību ar sociālo darbinieku un saņemtā atbalsta ietekmi uz bērna un ģimenes kvalitāti.


26.11.2018.

 Talsu novada pašvaldība piedalās Individuālā budžeta modeļa izmēģinājumprojekta īstenošanā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

Talsu novada pašvaldībā ir uzsākts izmēģinājumprojekts, kura ietvaros tika piedāvāts atbalsts 10 (desmit) ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, ņemot vērā katra bērna un viņa vecāku individuālās vajadzības, lai nodrošinātu katram bērnam iespējami efektīvāko atbalstu funkcionālo traucējumu un to radīto seku novēršanai vai mazināšanai, un veicinātu vienlīdzīgu iespēju izmantošanu.

Projekta ietvaros ekspertu komanda izvērtēja bērna funkcionālos traucējumus un kopā ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem izveidoja atbalsta plānu, kas ietver sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ģimenes atbalsta spēju stiprināšanai, bērna zaudētās funkcijas kompensēšanai, bērna funkcionēšanas spēju uzturēšanai un attīstīšanai. Sociālais darbinieks kopā ar vecākiem vienojās par sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem, kurus viņu ģimenes saņems, laika grafiku, kad un kā to ir iespējams izdarīt. Šo pakalpojumu klāsts, ko ģimenei ir jāsaņem ir ļoti daudzveidīgs – tie ir ergoterapija, fizioterapija, fizioterapija baseinā, kanisterapija, mūzikas terapija, ABA terapija, alternatīvās komunikācijas speciālista konsultācijas, logopēda, audiologopēda un mikrologopēda pakalpojumi u.c. pakalpojumi bērniem un pakalpojumi vecākiem, t.i.- grupu nodarbības un psihologa konsultācijas vecākiem

Projektā iesaistītās personas 21.11.2019. tikās ar projekta vadības grupu, lai pārrunātu ieguvumus, uzklausītu projekta dalībnieku ieteikumus, kas ir nepieciešams, lai uzlabotu pakalpojuma saturu.