Dabas pieminekļi

Saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumiem novadā kā valsts aizsardzības dabas pieminekļi ir noteikti vairāki dabas objekti un teritorijas.

Aizsargājamā aleja „Dižstendes –Bungu kapu bērzu aleja”, Talsu novada Lībagu pagastā (saskaņā ar MK 22.11.2005. noteikumiem Nr.888 „Noteikumi par aizsargājamām alejām”). Aleja atrodas uz Dižstendes -Stendes ceļa, posmā no Dižstendes līdz Bungu kapiem.

 Saskaņā ar MK 17.04.2001. noteikumiem Nr.175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”:

  • Sudmaļu ūdenskritums (Talsu novada Abavas pagastā);
  • Virsaišu ūdenskritums (Talsu novada Abavas pagastā);
  • Lūrmaņu atsegumi (Talsu novada Lubes pagastā);
  • Tilgaļu milzu akmens (Talsu novada Vandzenes pagastā).

Aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi(saskaņā ar MK 20.03.2001. noteikumiem Nr.131 „Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem”:

  • Jāņa Metuzāla dendroloģiskie stādījumi” (Talsu novada Ārlavas pagastā). Ārlavas pagasta nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 88370060087) teritorijā atrodas dabas piemineklis „Jāņa Metuzāla dendroloģiskie stādījumi” ar kopējo platību 7,3 ha. Stādījumi veidoti pēc 2. Pasaules kara kā nesimetriski stādījumi ar cirptiem dzīvžogiem. Stādījumos sastopamas gan vietējās, gan arī introducētās koku un krūmu sugas, tādas kā Sibīrijas baltegle (Abies sibirica), Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica), meža dižskābardis (Fagus sylvatica) u.c. Šeit atrodas arī skaists, cirpts ozolu dzīvžogs. Sākotnēji Jāņa Metuzāla dendroloģiskie stādījumi valsts aizsardzībā ņemti 1987.gadā kā dendroloģiskie stādījumi „Priednieki” 5,2ha platībā.
  • „Strazdes „Robežnieku” dendroloģiskie stādījumi” (Talsu novada Strazdes pagastā).Strazdes „Robežnieku” dendroloģisko stādījumu platība -2,6 ha. Dendrārija veidošana uzsākta ap 1960.gadu 3,8 ha platībā. Valsts aizsardzībā no 1987.gada. Stādījumi pabeigti 1992.gadā. Šajā laikā parkā iestādīti 292 īpatņi.
  • „Talsu dendroloģiskie stādījumi” (Talsu novada Talsu pilsētā).Talsu dendroloģiskais parks 5,6 ha platībā. Parkā apskatāmas ap 300 kokaugu sugas.

Aizsargājamie koki –attēloti Teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā.

Informāciju par dižkokiem un to atrašanās vietām pieejama Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”
10 m rādiusā ap dižkokiem, mērot no koka vainaga projekcijas ārējās malas, ir noteikta aizsardzības zona, kurā aizliegts:

  • veikt jebkādu darbību, kā rezultātā dižkoks var tikt bojāts, iznīcināts vai tiktu negatīvi ietekmēta koka augšana vai dabiskā attīstība,
  • apkraut aizsargājamos kokus;
  • mainīt vides apstākļus – gaismas, ūdens un barošanās režīmu;
  • veikt zemes transformāciju vai bojāt zemsedzi,
  • ierīkot atpūtas vietas, kurt ugunskurus.

Dižkoku apzāģēšanai vai ciršanai nepieciešams rakstisks saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Dižkokus aizsargā likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” .
Dižkoka statusu un apsaimniekošanu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.