Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Talsu novada bioloģisko daudzveidību nosaka tā lielā dabas apstākļu dažādība –augstieņu un zemieņu mija, izteiktās reljefa formas – upju ielejas, ezeri un purvi. Dabas apstākļu radīto dažādību pastiprina daudzveidīgas kultūrainavas.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tostarp Natura 2000 teritorijas, un objekti Talsu novadā ir nozīmīgs tūrisma infrastruktūras un rekreācijas attīstības resurss, kurš izmantojams sabiedrības izglītošanai. Vienlaikus to izmantošana ir saistāma ar novada un visa Kurzemes reģiona rekreācijas vajadzībām kompleksi ar pārējām dabas teritorijām (bez aizsardzības statusa), plānojot tajās apmeklētāju plūsmas, nosakot pieļaujamās antropogēnās slodzes, ievērojot dabas aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības un ieviešot šo teritoriju dabas aizsardzības plānos iekļauto tūrisma un sabiedrības informēšanas pasākumus.

Talsu novada teritorijā atrodas septiņas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT): trīs dabas parki –“Abavas senleja”, “Talsu pauguraine” un “Engures ezers”, četri dabas liegumi –“Raķupes ieleja”, “Zemgaļu purvs”, “Plunču ezera meži” un “Stiklu purvi”.

Abavas senleja
Teritorija veidota Abavas ielejas aizsardzībai. Izcila biotopu daudzveidība, tajā skaitā ļoti retu, piemēram, kaļķaini purvi ar devela grīsli, kadiķu audzes kaļķainās pļavās u.c. Teritorija ar izcilu ainavisko vērtību -upes ielejas ainavas, pļavu un nogāžu ainavas, ģeomorfoloģiskās vērtības. Dabas parkā ietilpst tādi ģeoloģiskie objekti kā: Sudmaļu ūdenskritums, Imulas dolomīta klintis, Kalnamuižas kraujas, Cimmermaņu krauja, Īvandes ūdenskritumi, Muižarāju klintis, Langsēdes klintis, Abavas Velnala.

Talsu pauguraine
Teritorija izveidota, lai aizsargātu vienu no Ziemeļkurzemes dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti 38 paugurainu reljefu un vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem. Ainaviski izcila teritorija. Konstatēti 6 ES Biotopu direktīvas biotopi. Daudz Latvijā retu un aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Ezeri un to apkārtne ir piemēroti biotopi sikspārņiem.

Engures ezera dabas parks
Starptautiskas nozīmes mitrājs -Ramsāres vieta. Teritorija veidota ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai, dabas parka teritorijā ligzdo 186 putnu sugas, taču arī ezera apkārtne ir izcili bioloģiski daudzveidīga un bagāta teritorija: te konstatētas 844 vaskulāro augu sugas. Sastopami Latvijā un Eiropā reti biotopi (piemēram, kaļķaini zāļu purvi ar rūsgano melnceri, pārejas purvi un slīkšņas u.c.).

Dabas liegums “Plunču ezera krasts”
Teritorija izveidota ES biotopu direktīvas biotopu –boreālu mežu un pārejas purvu un slīkšņu aizsardzībai. Dabisko meža biotopu koncentrācijas vieta. Konstatētas vairākas retas un aizsargājamas sūnu sugas, kā arī aizsargājamas vaskulāro augu sugas.

Dabas liegums “Raķupes ieleja”
Nozīmīga boreālo mežu, avotu un daudzu ES Biotopu direktīvas pļavu biotopu aizsardzības vieta (minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi, sausas pļavas kaļķainās augsnēs, sugām bagātas atmatu pļavas, boreālie meži, eitrofas augsto lakstaugu audzes, palieņu pļavas). Teritorijā konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.

Dabas liegums “Stiklu purvi”
Stiklu purvu komplekss atrodas Ugāles līdzenuma Kursas zemienē, un tas ir lielākais Rietumlatvijā, veidojies pirms apmēram 5-7 tūkstošiem gadu. Bijušajā Baltijas ledus ezera seklūdens zonas pazeminājumos izveidojušies: Vasenieku purvs, Stiklu Dižpurvs, Vanagu purvs, Pumpuru purvs, Zvaguļupurvs, Bērzpurvs un Lūžniekpurvs. Pie šī kompleksa pieder arī Trīšautpurvs un Sēmes purvs, kuri neietilpst dabas liegumā, un Salas purvs, kurš ir jau daļēji izmantots kūdras ieguvei. Stiklu purvi ir viena no nedaudzām Cladium mariscus atradnēm ārpus piejūras. Divas no trīs Eleocharis multicaulis atradnēm un viena no trīs Sphagnum lindbergii atradnēm Latvijā. Īpaši nozīmīga teritorija gan ligzdojošiem, gan migrējošiem putniem

Dabas liegums “Ziemeļu purvs”
Teritorija izveidota rietumu tipa augstā purva ar ciņu mazmeldru aizsardzībai. Purvu ietver purvains mežs. Teritorijā konstatētas arī vairākas aizsargājamas putnu un augu sugas.