Izstrādā kritērijus pašvaldības dzīvokļu īpašumu izvērtēšanai

2019. gadā tika apstiprinātas Talsu novada pašvaldības mājokļu politikas vadlīnijas 2020. -2022. gadam. Tagad ir izstrādāta pašvaldībai piederošo dzīvokļu un dzīvojamo māju izvērtēšanas kārtība, lai saprastu, vai īpašumus nodot atsavināšanai, vai atstāt pašvaldības funkciju nodrošināšanai.

2019. gadā Talsu novada pašvaldības īpašumā bija vairāk nekā 800 dzīvokļi, kas līdzi nesa būtisku jautājumu: ko ar tiem darīt – virzīt atsavināšanai vai atstāt pašvaldības funkciju nodrošināšanai? Lai to izdarītu, būtiski bija izvērtēt katra pašvaldības īpašuma tehnisko stāvokli.

Aptuveni 2/3 no mājām, kur atrodas pašvaldības īpašumā esoši dzīvokļi, nolietojums ir 30-59% apmērā. Tas nozīmē, ka tām būtu nepieciešama atjaunošana, bet aptuveni 1/3 no ēkām ir sliktā stāvoklī. Aptuveni 4% ēkām fiziskais nolietojums ir lielāks par 80%, kas liecina, ka tās ir avārijas stāvoklī. Aptuveni 37% no pašvaldības dzīvokļiem ir bez labiekārtojuma, tie bieži neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām. Aptuveni 22% no pašvaldības dzīvokļiem ir ar daļēju labiekārtojumu un aptuveni 41% ir labiekārtoti.

Izvērtējot pašvaldībai piederošos dzīvokļus, secināts, ka to visvairāk ir Talsos (16%), Laidzes pagastā (13%), Laucienes pagastā (11%), Sabiles pilsētā un Abavas pagastā (11%), kā arī Valdemārpils pilsētā un Ārlavas pagastā (10%).

Dzīvokļu cenu un pieprasījumu būtiski ietekmē īpašuma atrašanās vieta. Svarīgs ir arī attālums līdz novada centram, pieejamā infrastruktūra un pieejamais pakalpojumu nodrošinājums. Šo apstākļu dēļ visvairāk cilvēku vēlas pirkt vai nomāt īpašumu Talsos un pilsētai tuvākajos ciemos un novada pilsētās. Pēc dzīvokļiem, kas atrodas tālu no novada centra vai mazapdzīvotās vietās, pieprasījums ir mazs. “Šādus dzīvokļus pamatā iegādājas jau esošie mājas iedzīvotāji, lai paplašinātu savu dzīves telpu vai lai nodrošinātu atsevišķu dzīves vietu saviem bērniem vai vecākiem. Lai gan piedāvātās cenas reizēm ir ļoti zemas, pieprasījuma var arī nebūt. Tas saistāms ar būtiskajiem ieguldījumiem dzīvokļu remontā, kā arī ar nesakārtoto ēkas apsaimniekošanas jautājumu,” pastāstīja Komunālās nodaļas vadītājs Arvis Lagzdiņš.

Lai saprastu tālāko rīcību ar pašvaldībai piederošajiem dzīvokļiem, bija svarīgi izstrādāt to izvērtēšanas kritērijus.

Tagad ir noteikts, ka īpašums tiks virzīts atsavināšanai, ja ēka ir avārijas stāvoklī, ja tā ir viena dzīvokļa māja, ja ēka vai telpa ir izslēgta no pašvaldības dzīvojamā fonda un ja ar īrnieku ir noslēgts spēkā esošs beztermiņa īres līgums. Savukārt īpašums tiks atstāts pašvaldības funkciju nodrošināšanai, ja tā ir pašvaldībai piederošo sociālo dzīvokļu māja vai ar Talsu novada domes lēmumu īpašumam ir noteikts speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas statuss.

Pašvaldības īpašumu izvērtēšanu, atbilstoši definētajiem kritērijiem, jau maijā uzsāks Talsu novada Dzīvokļu komisija. Pašvaldība sazināsies ar dzīvokļu iemītniekiem, ar kuriem noslēgti spēkā esoši beztermiņa līgumi, tomēr ikvienam ir iespēja savu jautājumu aktualizēt un virzīt atrisināšanai, sazinoties ar Talsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas pārstāvjiem.

Inita Fedko