Pieņemts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

10. jūnijā Saeima pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tas pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām paredz 42 pašvaldību izveidi, līdzšinējo 119 vietā. Noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 30. septembrim jāizstrādā metodika pašvaldībām jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai. 

Jaunais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz Talsu novada robežu paplašināšanu iepriekšējā Talsu rajona izmērā: Talsu novadam tiks pievienots Rojas, Dundagas un Mērsraga novads. Plānotais iedzīvotāju skaits jaunajā Talsu novadā ir noteikts 36 200 iedzīvotāju apjomā, par novada centru noteikta Talsu pilsēta.

Saeimas Preses dienests informē, ka likums nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Latvijas Republiku turpmāk iedalīs valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedalīs pilsētās un pagastos. Latvijā par apdzīvotajām vietām ir noteiktas pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, bet pilsētas iedalīs valstspilsētās un novada pilsētās. Valstspilsētas statuss noteikts Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

Paredzēts, ka no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statusu iegūs Koknese un Iecava, bet Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūs no 2022. gada 1. jūlija.

Plānots, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulē atsevišķs likums, kas Ministru kabinetam jāizstrādā līdz šī gada beigām.

Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai paredzēts izveidot Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvos reģionus. To statusu un darbības nosacījumus plānots noteikt atsevišķā likumā.

Saeima atbalstīja Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu, uzdot valdībai līdz 31. decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredz pilsētu un pagastu tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai. Tas nozīmē “nulles” līmeņa pašvaldību izveidošanu, lai mazinātu iedzīvotāju bažas, ka viņi jaunajos apvienotajos novados netiks sadzirdēti.

Valdībai uzdots sagatavot un iesniegt Saeimai ikgadējo ziņojumu par izmaiņām sociāli ekonomiskajā situācijā pašvaldībās un to teritoriālā dalījuma vienībās, tostarp vērtējot administratīvi teritoriālās reformas ieguvumus un zaudējumus.

2021. gada pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās, un ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1. jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.

Likums noteic pārejas periodu, lai valsts reģistros un informācijas sistēmās varētu veikt attiecīgas izmaiņas atbilstoši jauno administratīvo teritoriju iedalījumam.

Pašvaldību reforma paredzēta, lai izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, tā norādīts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņas pastāvošajā pašvaldību modelī nepieciešamas, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka daudzas pašvaldības nenodrošina visus iedzīvotājiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Tāpat pašvaldību administratīvie izdevumi, kas uz vienu iedzīvotāju ir vērtējami kā augsti, nenodrošina racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, kā arī liela daļa pašvaldību nespēj uzņemties saistības, lai nodrošinātu attīstību.

Pārmaiņu nepieciešamība attiecas arī uz efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta un komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi. Tāpat izmaiņas nepieciešamas, lai atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām attīstītu perspektīvos saimnieciskās darbības virzienus teritorijā un attiecīgi pakārtotu tiem visu veidu nepieciešamo infrastruktūru, anotācijā pauduši likumprojekta autori.

Apkopoja Inita Fedko