Apspriež administratīvi teritoriālās reformas konceptu

17. jūlijā Talsu novadā notika Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) rīkota tikšanās ar Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novada domes deputātiem, lai apspriestu gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Ministrs J. Pūce uzsvēra: tā nepieciešama, lai novērstu šī brīža neviendabīgo pašvaldību iedalījumu.

Saeima martā vienbalsīgi pieņēma lēmumu par reformas turpināšanu, jau maijā Ministru kabinets apstiprināja šobrīd publicēto reformas modeli. VARAM ministrs J. Pūce uzsvēra, ka šīs ir konsultācijas ar pašvaldībām, tiks organizētas atsevišķas tikšanās, lai reformas modeli pārrunātu ar iedzīvotājiem.

“Reforma ir ļoti ilgs darbs, tas sācies jau 1992. gadā, kad Augstākā Padome izveidoja ATR komisiju, 1998. gadā Saeima pieņēma ATR likumu, uzsākot reformu, kas līdz šim nav noslēgusies. Esošās reformas izvērtējumā tiek pateikts, ka reforma netika īstenota līdz galam, tāpēc ir svarīgi to turpināt, veidot lielākas pašvaldības, koncentrējot tās ap attīstības centriem,” informēja ministrs. Viena no lielākajām problēmām – pašreizējais pašvaldību iedalījums ir ļoti neviendabīgs, piemēram, Baltinavas novadā ir vien 1000 iedzīvotāju, bet Ogres novadā – 33 083 iedzīvotāji. 39 pašvaldībās ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju, bet 38 – 10 000 un vairāk. 60 pašvaldības no 119 pašvaldībām neizpilda likumā noteiktos reformas kritērijus. “Pašvaldībām ir ļoti dažāda resursu bāze un ļoti dažādas iespējas funkciju realizēšanā. Pastāv ļoti izteiktas atšķirības, lai gan likumā ir fiksētas visiem vienādas funkcijas. Valstī nav izdevies definēt vienotus kritērijus, jo pašvaldību reālā spēja nodrošināt šīs funkcijas, atšķiras. Mazo novadu grupā iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās ir straujāka. Ja neko nemainīsim, situācija tikai pasliktināsies,” uzsvēra J. Pūce. Tā kā pašvaldību funkciju loks tikai paplašinās, tad arī likumsakarīgi administratīvie izdevumi tikai pieaug. Tas nozīmē, ka aizvien mazāk līdzekļu pieejami pakalpojumiem, bet piedāvātas reformas viens no plusiem ir tieši spēcīga publisko un privāto pakalpojumu tīkla izveide. Būtisks reformas izaicinājums ir nākotnē radīt spēcīgas pašvaldības, kas ir stabili un stipri valsts partneri, kas spēj koncentrēt resursus ilgtspējīgai reģionu attīstībai.

“Ir skaidrs, ka tradicionālā nodarbinātība lauku apvidū ir mainījusies. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā nodarbināto cilvēku skaits ir būtiski sarucis. Ņemot vērā tehnoloģisko progresu, var prognozēt, ka šī tendence turpināsies,” sacīja J. Pūce, uzsverot, ka privātās nodarbinātības sektors attīstās nacionālo un reģionālo centru apvidū.

Pašvaldību apvienošanās, skaidro VARAM, dos iespēju veidot vienotu administratīvo, ekonomisko un saimniecisko vienību ar reģionālās nozīmes attīstības centru – Talsiem, iedzīvotājiem un pašvaldībai veidosies vienota telpa, varēs racionāli un efektīvi plānot izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu tīklus, pašvaldības kapacitāte ļaus patstāvīgi izpildīt tai likumā noteiktās autonomās funkcijas, būs iespēja koncentrēt finanšu līdzekļus un īstenot apjomīgus projektus teritorijas attīstībai un  investīciju piesaistei, izveidot profesionālāku un spēcīgāku pašvaldības darbības organizāciju.

Pēc reformas īstenošanas pašvaldības var saskarties ar vairākiem izaicinājumiem: iedzīvotāju pārstāvniecības un līdzdalības nodrošināšana, vietējās identitātes saglabāšana un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana. “Svarīgi ir aktīvi iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, jādomā par veidu, kā to izdarīt. Vietējās identitātes saglabāšanai ir liela sociāli psiholoģiska nozīme, cilvēkiem ir jājūt piederība vietai, kur tie dzīvo. Tas rada psiholoģisko komfortu un vēlmi piedalīties vietējās kopienas aktivitātēs. Svarīga ir pakalpojumu pieejamība, un te vēlamies mainīt līdzšinējo modeli: nevis kāds speciālists brauc pieņemt iedzīvotājus noteiktā laikā, bet ir viens klientu apkalpošanas speciālists, kurš ir spējīgs atrisināt lielāko daļu iedzīvotāju vajadzību. Tikpat svarīgi ir izveidot saprātīgu digitālo risinājumu modeli, ko ir iespējams izdarīt. Tas ļautu izveidot daudz plašāku vienoto klientu apkalpošanas centru modeli, kas nodrošinātu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību daudz plašākā mērogā,” minēja VARAM ministrs.

Reformas īstenošanai paredzēts finansējums novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei, attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei, būs pieejama vienreizēja dotācija pašvaldībām, ko skars ATR, un ir iesniegta izvērtēšanai reģionālo ceļu programma.

“Ceram arī atrisināt kādu no sāpīgajiem jautājumiem, kas ir saistīti ar reģionālo ceļu stāvokli. Esam iesnieguši programmu trīs gadiem 300 miljonu eiro apjomā, domāju, ka šis finansējums tiks novirzīts. Šis ir a/s “Latvijas Valsts ceļi” redzējums, ko plānojam pārrunāt arī ar pašvaldībām,” pastāstīja J. Pūce.

Jānis Turlajs, ekonomģeogrāfs, iepazīstināja ar apkopotajiem datiem, kas apliecina būtisku tendenci – iedzīvotāju skaita samazināšanos un līdzšinējo mūsu valsts nespēju ar to tikt galā. Piemēram, 2030. gadā prognozētais iedzīvotāju skaits pašreizējā Talsu novada teritorijā varētu būt 22 962 cilvēki līdzšinējo 28 071 vietā.

“Tagad populāri pašvaldību vadītājiem ir teikt, ka tāpat nekas neiznāks, ja saliks četrus nabagus kopā. Varu kā uzņēmējs teikt, ka tad būs lielāks kapitāls, kas ļaus izdarīt vairāk, nekā to varētu četri mazi uzņēmumi atsevišķi. Jautājums: kā mēs šo kapitālu, kas ir mūsu rīcībā, apsaimniekojam? Talsu novads nav izņēmums, izveidojot šo jauno reģionu, kapacitāte un jauda kļūs lielāka, lai realizētu ambiciozākus projektus, tajā skaitā tādus, kas motivētu šeit ienākt investoriem,” viedokli pauda J. Turlajs. Viņš uzsvēra, ka tikpat nozīmīga problēma ir arī līdz šim ne līdz galam sakārtotais skolu tīkls. Kvalitatīvas izglītības pakalpojumu izmaksas ir augstas, tāpēc nav iespējams uzturēt esošo mācību iestāžu skaitu pašreizējam skolēnu skaitam.

“Lai spētu konkurēt ar blakus reģioniem, jums jākļūst konkurētspējīgākiem,” aicināja J. Turlajs.

Klātesošajiem bija iespēja izteikt viedokļus un arī noskaidrot atbildes uz interesējošiem jautājumiem.  To, ka ATR ir nepieciešama, atzina visu novadu pārstāvji, tomēr par gaidāmo procesu ir ļoti daudz jautājumu. Piemēram, Mērsraga novads ir ieinteresēts iegūt izvērtējumu situācijai, ja tas pievienotos Tukuma novadam. Savukārt Talsu novada pārstāvji vēlējās lielāku skaidrību par dažādiem saimnieciskiem un strukturāliem jautājumiem, piemēram, par precīzu mērķdotāciju sadali reģionālo ceļu sakārtošanai, par pašvaldību kapitāldaļu uzņēmumu tālāko darbības organizāciju, par pašvaldību īres namu celšanu un šobrīd ierobežoto pašvaldību iespēju aizņemties Valsts kasē attīstības projektu realizācijai, par valsts atbalstu vietējām reģionālajām partijām un par iespējamo vēlēšanas sistēmas maiņu, ļaujot pašvaldību vēlēšanās piedalīties arī ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem.

Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa uzsvēra, ka šajā brīdī un arī pēc ATR ieviešanas deputātiem jāspēj nolikt malā politiskās ambīcijas un intrigas un jāveic mērķtiecīgs darbs iedzīvotāju labā.

Ikviens ministrijai var iesūtīt savus jautājumus un ieteikumus par ATR e-pastā reforma@varam.gov.lv .

Inita Fedko