Veltījums Talsu un kaimiņnovadu vēsturei

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu Talsu novada muzejs izdevis rakstu krājumu, veltītu Talsu un kaimiņnovadu vēsturei. Izdevuma “Talsu novada muzeja raksti” 3. sējums piedāvā iepazīt notikumus, faktus un cilvēkus, kas veidojis Talsu novadu un apkaimi tādu, kāda tā ir šodien.

Rakstu krājuma autoru pulkā ir muzeja speciālisti un novadpētnieki, kuru pētījumi aptver laiku no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām.

Muzeja galvenā krājuma glabātāja Ona Kaudze raksturojusi muzeja glabātos dokumentus, kas stāsta par biedrību veidošanos Talsu un Dundagas apkaimē no 19. gadsimta līdz 1918. gadam. Sniegts ieskats lauksaimniecības, pārtikas, apdrošināšanas, dziedāšanas, sadraudzīgo un citu biedrību dokumentos.

Novadpētniece Dace Alsberga pētījusi Ārlavas leprozoriju – pirmo Kurzemes guberņā. Ārlavas Lepras apkarošanas biedrība to atvērusi 19. gadsimta nogalē. Rakstā varam gūt vispusīgu informāciju par leprozorija izveidošanās apstākļiem un darbību, turklāt sniegtas jauniegūtas ziņas par Ārlavas muižu, pagastu un draudzi.

19. gadsimtā aizsākusies sabiedriskā aktivitāte un turpmākie vēsturiskie notikumi ļāva nodibināt patstāvīgu Latvijas valsti. Starpkaru Latvijā valsts proklamēšanas svētki atzīmēti ar lielākiem vai mazākiem sarīkojumiem, bet viskrāšņāk – 1938. gada novembrī – 20. gadadienā. Par šo svētku organizēšanu un norisi Talsos vēsta muzeja direktores vietnieces Zandas Konošonokas pētījums.

1940. gada vasarā Latvijas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē notika krasas pārmaiņas – Latvijas Republika kļuva par PSRS sastāvdaļu. Muzeja speciālists Guntars Tenne sniedzis ieskatu par šo laiku. Apskatītais laika posms ilgst līdz 1941. gada jūnijam, kad uzsāktos pārkārtojumus pārtrauca nacistiskās Vācijas uzbrukums PSRS.

Par laikraksta “Talsu Vārds” darbību Otrā pasaules kara laikā vēsta Talsu Valsts ģimnāzijas vēstures, filozofijas, politikas un tiesību skolotājas Antras Grūbes pētījums. “Talsu Vārds” vērtējams kā viens no tolaik nozīmīgākajiem informācijas apmaiņas veidiem. Apkopota informācija par izdevējsabiedrības dibinātājiem, redaktoriem un darbiniekiem. Izsekojot laikraksta darbībai, iespējams gūt priekštatu par vācu okupācijas laiku Talsos.

Otrajā pasaules karā kritušie un pēckara periodā bojā gājušie apbedīti Padomju varas cīnītāju kapos Talsos, Brīvības un Saules ielu krustojumā. Muzeja krājuma glabātāja Alfrēda Moseičuka pētījumā raksturota kapu izveide un iekārtošana, skaidrotas apbedīto lidotāju, karavīru un civilpersonu identitātes.

Padomju laikā aktīvi darbojās pionieru organizācija. Muzeja speciāliste Lidija Grīnvalde pētījusi tā laika fenomenu – Talsu rajona pionieru štābu. Tā pirmsākumi meklējami 1958. gadā, un dalībnieki – literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, aktieris Juris Bartkevičs, vairākkārtēja pasaules čempione šaušanā Baiba Zariņa-Berklava un citi tolaik uzņēmīgi skolēni – vēlāk sasnieguši vērā ņemamus panākumus, darbodamies katrs savā jomā.

Talsu novads var lepoties ar darbīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem. Tāds ir arī muzeja speciālistes Kristiānas Skromules apraksta varonis – Jānis Broks (1921–2005). Viņš kā sabiedrisks darbinieks, sportists, publicists atstājis paliekošu nospiedumu gan līdzcilvēkos, gan vietējā sabiedriskajā dzīvē.

Muzeja speciālistes Lindas Smilgas-Šimpermanes raksts veltīts Rihardam Kondratovičam (1932–2017), dēvētam par Latvijas Rododendru karali. Profesora mūža darbs – krāšņo rododendru pētīšana un jaunu šķirņu radīšana – aizvedis viņu līdz pasaules mēroga atpazīstamībai.

Grāmatas nobeigumā varam ielūkoties vācbaltu dzejnieces Elizabetes Gerkes (1888–1966) atmiņās par bērnības un jaunības laikos pieredzēto Talsu apkaimē, ko no vācu valodas tulkojusi filoloģe, LU doktorante Indra Čekstere. Kaut arī kopš 1939. gada dzejnieces dzīve ritējusi Vācijā, dzimtie Talsi palikuši mīļā piemiņā.

Rakstu krājums dāvināts Talsu, Dundagas, Rojas, Mērsraga novadu bibliotēkām un skolām. Grāmatu var iegādāties Talsu novada muzejā.

Rakstu krājuma sastādītāja,
Talsu novada muzeja direktores vietniece
Zanda Konošonoka

Foto: Ieva Priede