“Brīnumiņš” jau gadu pilda ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra funkcijas

Ir pagājis gads kopš ģimeņu un bērnu attīstības centrs “Brīnumiņš” pilda arī ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra funkcijas. Vadītāja Agnese Kviese atzīst, ka aizvadīts pats grūtākais posms 17 gadu laikā, kopš “Brīnumiņa” dibināšanas. Tomēr tas ir bijis panākumiem bagāts: izveidotas un atbalstītas 25 audžuģimenes, adoptētāju un aizbildņu ģimenes.

Pagājušajā gadā “Brīnumiņš” kolektīvs piekrita jaunam izaicinājumam: īstenot Labklājības ministrijas pakalpojumu par atbalsta sniegšanu ģimenēm, kas nodrošina bērniem ģimenisku vidi ierasto institūciju vietā. Šajā laikā ģimeņu atbalsta centrā līgumu noslēgušas 25 ģimenes: 13 audžuģimenes, deviņas aizbildņu ģimenes un trīs adoptētāju ģimenes. Aizvadītas pirmās apmācības, kur apliecības saņēma 14 ģimenes. 12 bērni ir atraduši savas ģimenes un trīs bērni ir adoptēti: tāds, lūk, bijis jaunā pakalpojuma sniegšanas gads “Brīnumiņā”.

“Gan Labklājības ministrijai, gan mums kā pakalpojumu sniedzējiem bija daudz nezināmā. Tā mūsu komandai bija pilnīgi jauna niša, bet straujiem soļiem gājām uz priekšu. Runājot ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem, guvām ļoti pozitīvu un atzinīgu novērtējumu par mūsu centru un darbu. Esam panākuši ļoti strauju uzrāvienu,” pastāsta A. Kviese. Liels atbalsts sākuma periodā bija arī Talsu novada pašvaldības Bāriņtiesa, kas neliedza padomu.

Palīgs centra darbiniekiem bijis arī Labklājības ministrijas veiktais audits. Tas ļāvis izprast līdz tam nezinātās pakalpojuma sniegšanas nianses, licis saprast, ka atbalsta sniegšanā jākoncentrējas gan uz ģimeni, gan uz bērnu. Lielāka uzraudzība jāveltī tieši audžuģimenēm, lai pārliecinātos, ka tām ir nepieciešamie praktiskie un mentālie resursi bērna uzņemšanai.

“Audžuģimene ir kopā ar bērnu to laika periodu, kurā viņu sagatavo atgriešanai ģimenei vai nodošanai adopcijai. Tas nozīmē, ka bērns nav juridiski saistīts ar audžuģimeni. Mums ir jāsniedz nepieciešamais atbalsts, piemēram, nodrošinot vajadzīgās terapijas, apmācot ģimenes un arī uzraugot audžuģimeņu sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Šajā procesā ļoti svarīgs ir bērns: kā viņš jūtas, vai saņem nepieciešamo palīdzību un rūpes, vai ir atbilstoši apstākļi.  Mums tas bija sarežģīti: saprast, ka nevaram tikai dot, bet mums ir arī jāprasa un jākontrolē. Tomēr tas ir vajadzīgs, jo nereti arī audžuģimenēs ir vērojama fiziskā un emocionālā vardarbība. Protams, mums šādu gadījumu nav bijuši, un zinu, ka mūsu audžuvecāki ir brīnišķīgi un nesavtīgi, tomēr ir jāievēro Labklājības ministrijas nosacījumi. Pamatā saglabāsim savu atbalsta funkciju,” saka “Brīnumiņa” vadītāja.  Viņa atzīst, ka šāds kontroles mehānisms ir vajadzīgs, jo Latvijā tiek konstatēti dažādi pārkāpumi pret bērniem gan bioloģiskajās, gan audžuģimenēs, gan no adoptētājiem, tāpat par audžuģimeņu pakalpojumiem valsts un pašvaldība piešķir finansējumu. Ja ģimenē, piemēram, tiek uzņemti trīs audžubērni, tad valsts sniegtais atbalsts ir 273,60 eiro. Savukārt pašvaldība piešķir pabalstu bērna uztura nodrošināšanai, kas ir ne mazāk kā 215 eiro mēnesī par vienu bērnu (bērniem līdz 6 gadu vecumam) un ne mazāk kā 258 eiro mēnesī par vienu bērnu (bērniem no 7 līdz 17 gadiem), kas mēnesī sastāda ap 918 eiro.

“Domāju, ka reti kurš piekrīt kļūt par audžuģimeni finansiālā atbalsta dēļ. Audžuvecāki, rūpējoties par ģimenē paņemto bērniņu, nodrošina visu vajadzīgo, neskaitot laiku un naudu. Viņi iedegas par šiem bērniem, un bērni pat vizuāli paliek līdzīgi audžuvecākiem. Esam jauni un maziņi, tāpēc mūsu attieksme pret ikvienu ģimeni un bērnu ir ļoti personiska.  Bērniem, kuri ievietoti audžuģimenēs, piedāvājam visus centra pakalpojumus prioritārā kārtībā, arī atbalstu vecākiem,” bilst A. Kviese. Šī gada laikā “Brīnumiņš” šīm 13 ģimenēm ir nodrošinājis 50 montessori, 20 fizioterapijas, 20 mūzikas, 10 audiologopēda, 10 kanisterapijas nodarbības, vismaz 172 psihologa konsultācijas, 31 atbalsta grupu. Šo pakalpojumu kopējās izmaksas ir 9441 eiro, no kā 6061 eiro ir Labklājības ministrijas finansējums, bet 3380 eiro: Talsu novada pašvaldības atbalsts. Tāpat šajā laikā apsekotas astoņas ģimenes, organizētas četras tikšanās ar bērnu bioloģiskajiem vecākiem, notikusi pedagogu psihoizglītošana PII «Vīnodziņa», lai nodrošinātu vienota audžubērna rehabilitācijas plāna izpildi, organizētas atbalsta grupas ar pieaicinātiem speciālistiem, apmācības vecākiem, attīstīta sadarbība ar fondu “Plecs”, arī paši centra darbinieki apmeklējuši seminārus un nodarbības kompetences celšanai.

Latvijā vairāk nekā 900 bērnu atrodas institūcijās un gaida savus vecākus. A. Kviese atzīst, ka gandrīz katru dienu e-pastā saņem vēstules, kur tiek lūgts atrast kādam bērniņam mājas. Tik daudz audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu Talsu novadā nav.

“Bērni audžuģimenēs tiek ievietoti no visas Latvijas. Ir jāizvērtē katras audžuģimenes saimnieciskie un emocionālie resursi. Priecājos par ģimenēm, kas savus audžubērnus pārņēmuši adopcijā, jo zinām, ka bērni būs ģimenē visu laiku. Mēģinām uzrunāt jaunus potenciālos audžuvecākus, lai paplašinātu šo loku. Varu  šo cilvēku priekšā vien noliekt galvu, jo tas ir fantastisks darbs, ko viņi dara. Katrs no šiem bērniem ir citāds, tas nav tavs bērniņš, ko tu no pamatiem veido. Tas ir ļoti smags darbs, bet tas ir paveicams. Ļoti ceru, ka mēs kā atbalsta centrs no šī mazumiņa augsim un veidosimies, un pilnveidosimies, lai varētu palīdzēt vēl vairāk bērniem,” piebilda A. Kviese, tā aicinot audžuģimeņu pulkam pievienoties arī citus.

Par vienu no šī gada izaicinājumiem Agnese uzskata iecerēto plānu nodrošināt audžuvecākiem atelpas brīdi. Pagājušajā gadā “Brīnumiņš” organizēja nometni īpašo bērniņu mammām un audžumammām, bet šogad plānots reizi ceturksnī audžuvecākiem nodrošināt iespēju diennakti būt bez bērniem, tā atjaunojot nepieciešamos enerģijas krājumus.

“Šobrīd mums ir skaidrs redzējums: ejam uz priekšu, varbūt klupdami un krizdami, bet neapstājamies. Strādāsim, lai maksimāli šīm ģimenēm nodrošinātu atbalstu, palīdzētu tām, un apmācīsim vēl jaunas audžuģimenes,” uzsver A. Kviese.

 

Inita Fedko