Ārkārtējā situācija ir izaicinājums gan vecākiem, gan bērniem, gan pedagogiem

Līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Latvijā Covid-19 pandēmijas dēļ, lieli pārbaudījumi jāiztur izglītības jomai. Skolēniem mācību process notiek attālināti, bet uz pirmsskolas izglītības iestādēm aicina vest bērnus tikai tad, ja vecākiem nav citu iespēju, kā nodrošināt pieskatīšanu. Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps, par spīti ikdienas sarežģījumiem, aicina vecākus izbaudīt laiku kopā ar bērniem, saprast, ka ar lieliem izaicinājumiem sastopas arī skolotāji, un procesu uztvert mierīgāk.

Vai var apgalvot, ka katra izglītības iestāde ir atradusi atbilstošāko veidu, kā nodrošināt audzēkņiem attālināto mācību procesu?

Jā. Pirmajā nedēļā skolotāji bija noteikuši pārāk lielu vai pārāk mazu mācību apjomu, bet tagad situācija ir stabilizējusies, un pedagogi atraduši atbilstošāko mācību apjomu.

Joprojām skolotāji izmanto mācību grāmatas, darba burtnīcas, tas ir pamats, pie kā turēties. Atsevišķas mācību stundas notiek attālināti, izmantojot “Zoom” vai “Microsoft Teams” platformas, uzdevumus pilda internetā uzdevumi.lv vai soma.lv. Saziņai izmanto Skype un WhatsApp, bet informācija visbiežāk tiek nodota e-klasē vai Mykoob. Tiem, kuriem nav pieejama attālinātā mācīšanās, ir sagatavotas darba lapas, ko vecāki var paņemt no skolas un nodot bērnam izpildīt.

Kā attālinātais mācību process ietekmē izglītības kvalitāti?

Izglītības kvalitāte šajā laikā varētu ciest. Skolēni un skolotāji nav pieraduši pie šādas apmācību metodes. Ja arī pēc ilgāka laika katrs atrastu optimālāko variantu, kā šo procesu organizēt, tomēr sākuma posmā apmācību metodēm samazinās kvalitāte.

Pieļauju, ka palielināsies plaisa starp bērniem, kuriem mācības veicas labi un kuriem ne tik labi. Ja skolā pedagogs palīdzēja kritiskos brīžos, tad tagad, ja bērnam ar zemu motivāciju “neelpo pakausī”, viņš izturas vieglprātīgi pret uzdevumiem.

Kas notiks ar centralizētajiem eksāmeniem?

9. aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija nāks klajā ar paziņojumu par centralizēto eksāmenu kārtošanu. Ja iesākumā šķita, ka tie varbūt nebūs jākārto, tad tagad parādās pretējs viedoklis.

Izskanējušas dažādas idejas par šī procesa organizēšanu, bet īstas skaidrības par to vēl nav.

9. klašu skolēni varētu iztikt bez eksāmenu kārtošanas, jo nav daudz vidusskolu, kur iestājoties, ņem vērā eksāmenu rezultātus. Rīgas prestižās skolas pašas organizē iestājpārbaudījumus pēc vienotiem kritērijiem.

Izglītības un zinātnes ministrija Talsu novada bērniem nodrošināja 46 viedierīces, ko izglītības iestādes nodevušas bezatlīdzības lietošanā skolēniem, kuriem nebija pieejams tehniskais aprīkojums attālinātā mācību procesa nodrošināšanai.

Bērniem nodrošināti planšetdatori vai mobilie telefoni. Tomēr ir situācijas, kad tehniskais nodrošinājums pēkšņi vairs nav pieejams. Esam nosūtījuši vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai, kur lūdzam izskatīt iespēju Talsu novadam piešķirt vēl 30 viedierīces attālinātā mācību procesa nodrošināšanā. Atbildi vēl neesam saņēmuši. Ja ir problēmas ar tehnisko nodrošinājumu, tad vispirms aicinu sazināties ar konkrēto izglītības iestādi. Iespējams, šo problēmu var atrisināt ar skolas resursiem.

46 viedierīces ir nodotas izmantošanā izglītības iestādēm, kas pēc attālinātā mācību procesa beigām būs skolu lietošanā.

Vai šajā mācību gadā bērni vairs skolā neatgriezīsies?

Ārkārtējā situācija ir noteikta līdz 12. maijam. Teorētiski, ja tā tiek atcelta, bērni varētu apmeklēt izglītības iestādes, bet tas, protams, būs valdības izšķiršanās jautājums.

Pieļauju, ka atgriešanās skolā varētu nenotikt, bet tas nav garantēts.

Kā tiek uzraudzīts, vai skolēni iesaistās mācību procesā un ir pedagogam sasniedzami?

Ja bērns nedēļu nav bijis sasniedzams un nav atgriezeniskās saites, tad skolas nodod informāciju Izglītības pārvaldei. Mēs sazināmies ar Sociālo dienestu, ja nepieciešams, arī ar Bāriņtiesu, lai lemtu, kā reaģēt uz šo situāciju.

Šajā ārkārtējā situācijā mēdz būt dažādi gadījumi un apstākļi. Ir ģimenes, kas jau iepriekš nonākušas Sociālā dienesta vai Bāriņtiesas uzraudzībā, ir ģimenes, kur pēdējā laikā saasinājusies krīzes situācija.

Izglītības iestādes reaģē, ja bērns neiesaistās mācību procesā, tas ir, nepievienojas stundām tiešsaistē un nav saņemta informācija, ka ir problēmas ar tehnisko aprīkojumu.

Vai uzskati, ka šajā situācijā ļoti nozīmīgas ir vecāku un bērnu savstarpējās attiecības? Iespējams, krīzes laiks spilgtāk atklāj ģimenes stiprās un vājās puses.

Protams, ka situācija ģimenē saasinās. Ja bērnu nekontrolē, tad sekas ir pamanāmākas. Vecākiem šobrīd ir lielāka atbildība. Ir aspekti, uz ko jāraugās pozitīvi: ir iespēja pavadīt vairāk laika ar bērniem. Tas prasa iesaistīšanos ikdienas mācību procesā, bet vecākiem nevajadzētu satraukties, ja bērns ko līdz galam nav izpratis vai izpildījis. Šajā laikā ir jāsamazina savas gaidas pret bērnu un varbūt arī pret sevi, jāuztver lietas mierīgāk, nevajag asi reaģēt. Jāsaprot, ka bērnam blakus nav pedagoga, kas varētu detalizēti izskaidrot apgūstamo vielu.

Pieļauju, ka citiem bērniem mācīšanās mājās ir pat ļoti piemērota un varētu tikt sasniegti labāki rezultāti. To ietekmē katra bērna rakstura īpašības un vecuma posms. Ir ļoti labi, ja vecākiem ir iespēja būt mājās, iesaistīties un palīdzēt.

Nākamais mācību gads ierastajā situācijā noteikti sāksies ar atkāpšanos atpakaļ apgūstamajā vielā. Jau šobrīd skolām kritiski jāpieiet pie apgūstamo tēmu izvēles. Vairāk jākoncentrējas uz pamata lietām, kuru apguve būs nozīmīga arī tālākajā mācību procesā. Ir vērts izlaist detaļas, ja ir tēmas vai prasmes, kas jāattīsta, domājot ilgtermiņā.

Kā skolotāji tiek galā ar attālināto mācību procesu?

Dažādi. Ir izjūta, ka skolotāji sāk nogurt un izdegt ātrāk nekā tas bija vērojams klātienes apmācībās. Pedagogiem arī šis ir grūts laiks. Cenšamies nodrošināt atbalsta pasākumus, piesaistot savus speciālistus vieglākai pārmaiņu uztveršanai.

Ar izaicinājumiem saskaras ne tikai vecāki un bērni, arī pedagogiem, kuri ir ļoti pedantiski, šī situācija nav viegla. It īpaši, ja netiek saņemta atgriezeniskā saite no bērna. Mācību process prasa lielāku darbu, bet sasniegtais rezultāts visbiežāk nav labāks.

Pirmsskolas izglītības iestādes Talsu novadā darbu turpina. Bērnu skaits ir krietni samazinājies. Vai tiek apsvērta doma par kādu bērnudārzu slēgšanu uz laiku?

Par šo jautājumu aktīvi savstarpēji diskutējam. Vērtējot to no finansiālā aspekta, izdevīgāk ir kādu no iestādēm uz laiku aizslēgt. Savukārt no emocionālā viedokļa, slēdzot kādu bērnudārzu, noteikti apgrūtināsim kādu vecāku ikdienu. Uz bērnudārziem drīkst vest bērnus, ja nav iespējams citādi nodrošināt viņu pieskatīšanu. Ja nevarēs vest uz tuvāko bērnudārzu, tad būs jāved uz blakus esošo, kas atkal prasīs papildu resursus. Šajā jautājumā svarīgs ir arī domes deputātu viedoklis. Varam sagatavot risinājumu, bet jāsaprot, kāds ir virziens.

Ir atsevišķas iestādes, kur bērnu skaits ir vien trīs un pieci bērni, bet lielākajās Talsu pirmsskolas izglītības iestādēs šis skaits svārstās vidēji no 13 līdz 20 bērniem.

Esam piesardzīgi un uzsveram veselības drošību, tāpēc arī neveidojam lielas dežūrgrupas, cenšamies tās komplektēt pēc iespējas mazākas. Tas, protams, nav finansiāli izdevīgi, bet tā samazinām iespējamo vīrusa izplatīšanās risku. Arī sava ierastā bērnudārza apmeklēšana kontrolē to cilvēku loku, ar ko veidojas saskarsme.

Esam runājuši ar iestāžu vadītājiem, kuri ir vērsušies pie darbiniekiem, aicinot izmantot ikgadējos atvaļinājumus. Darbinieki šo iespēju arī izmanto. Vasarā būs jāstrādā pastiprinātākā režīmā nekā bija plānots, jo liela daļa vecāku savu atvaļinājumu, kas bijis plānots vasarā, būs izņēmuši jau tagad.

Jo vairāk laika paiet, jo bērnudārzu slēgšana kļūst, manuprāt, neaktuālāka. Arī bērnu skaitam ir tendence pakāpeniski pieaugt, jo daudziem vecākiem ir ierobežotas iespējas būt mājās un strādāt attālināti.

Kā šajā laikā nezaudēt mieru gan bērniem, gan vecākiem?

Iesaku izbaudīt laiku kopā ar bērniem, pret mācību procesu izturēties ar vēsāku prātu, izdarīt svarīgāko, bet necensties būt perfekcionistam – šobrīd tas nav svarīgākais!

Inita Fedko